sarūgtināt
sarūgtināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
PiemēriBaidos tevi sarūgtināt.
- Baidos tevi sarūgtināt.
- Sarūgtināt bērnu, nepildot solījumu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
PiemēriTava nevērība mani ļoti sarūgtina.
- Tava nevērība mani ļoti sarūgtina.
- Neveiksme mācībās bērnu var ļoti sarūgtināt.
- Mūsu sportistu zaudējums ļoti sarūgtina.
- Nepelnītais rājiens darbā tik ļoti sarūgtināja, ka iesniedzu atlūgumu.
1.2. Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriSarūgtināta sejas izteiksme.
- Sarūgtināta sejas izteiksme.
- Runāt sarūgtinātā balsī.
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
PiemēriReizēm atmiņas sarūgtina dzīvi.
- Reizēm atmiņas sarūgtina dzīvi.
- Strīds sarūgtina atvadu brīdi.