rotaļīgs
rotaļīgs [ruõtaļîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
rotaļīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
rotaļīgi apstākļa vārds
rotaļība sieviešu dzimte, lietvārds
rotaļīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Jautrs, draisks, nenopietns.
PiemēriMaza, rotaļīga kaķenīte.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRotaļīgs noskaņojums.
2.Viegls, graciozs.
PiemēriRotaļīgs dejas solis.
2.1.Graciozs, izsmalcināts.
PiemēriRokoko mēbeļu formas bija vieglas un rotaļīgas.
2.2.formā: apstākļa vārds Bez piepūles, viegli.
PiemēriRotaļīgi veicami pienākumi.
2.3.Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
PiemēriSaule caur koku lapām met rotaļīgas ēnas.