rotaļīgs
rotaļīgs [ruõtaļîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
rotaļīga [ruõtaļîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
rotaļīgi [ruõtaļîgi] apstākļa vārds
rotaļība [ruõtaļĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
rotaļīgums [ruõtaļîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Jautrs, draisks, nenopietns.
PiemēriMaza, rotaļīga kaķenīte.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRotaļīgs noskaņojums.
2.Viegls, graciozs.
PiemēriRotaļīgs dejas solis.
2.1.Graciozs, izsmalcināts.
PiemēriRokoko mēbeļu formas bija vieglas un rotaļīgas.
2.2.formā: apstākļa vārds Bez piepūles, viegli.
PiemēriRotaļīgi veicami pienākumi.
2.3.Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
PiemēriSaule caur koku lapām met rotaļīgas ēnas.