vagars
vagars lietvārds; vīriešu dzimte
1.Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
PiemēriMuižas vagars.
- Muižas vagars.
- Iecelt par vagaru.
1.1.Cilvēks, kurš uzrauga, kontrolē (ko).
PiemēriLai novērstu nelikumības un paviršības šai jomā, ir vajadzīgs vagars no valsts puses.
- Lai novērstu nelikumības un paviršības šai jomā, ir vajadzīgs vagars no valsts puses.
Cilme:No lībiešu vagār ‘muižas darbu uzraugs’.