vagars
vagars lietvārds; vīriešu dzimte
1.Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
PiemēriMuižas vagars.
1.1.Cilvēks, kurš uzrauga, kontrolē (ko).
PiemēriLai novērstu nelikumības un paviršības šai jomā, ir vajadzīgs vagars no valsts puses.
Cilme:No lībiešu vagār ‘muižas darbu uzraugs’.