Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vagarēt
vagarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Uzraudzīt darbus (par vagaru).
PiemēriVagars vagarēja muižas darbiniekus.
1.1.pārnestā nozīmē Uzraudzīt (kādu) darbību.
PiemēriAizņemtības dēļ slikti viņu vagarēju.