Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vagarēt
vagarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uzraudzīt darbus (par vagaru).
PiemēriVagars vagarēja muižas darbiniekus.
1.1.pārnestā nozīmē Uzraudzīt (kādu) darbību.
PiemēriAizņemtības dēļ slikti viņu vagarēju.