iemūrēt
iemūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
PiemēriIemūrēt kurtuvē ugunsdrošus ķieģeļus.
- Iemūrēt kurtuvē ugunsdrošus ķieģeļus.
- Iemūrēt sienā gāzbetona blokus.
- Ar sarkaniem ķieģeļiem iemūrēt gadaskaitli.
- Iemūrēt virtuvē plīti.
1.1.Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
PiemēriIemūrēt kapsulu ar vēstījumu.
- Iemūrēt kapsulu ar vēstījumu.
- Nostāsti par pilīs iemūrētajām jaunavām.