iemīt1
iemīt [ìemĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu darbības vārds; transitīvs
iemīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Minot iespiest (kur iekšā).
PiemēriIemīt nokritušo monētu smiltīs.
- Iemīt nokritušo monētu smiltīs.
1.1.Ejot ielikt (kāju kur).
PiemēriIemīt kāju dubļos.
- Iemīt kāju dubļos.
2.Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
PiemēriIemīt sniegā taku.
- Iemīt sniegā taku.
- Iemīt rasotajā zālē pamanāmu sliedi.
- Krēslā nomaldīties no iemītās taciņas.
Stabili vārdu savienojumiIemīt dubļos. Iemīta taka. Iemīts ceļš.
- Iemīt dubļos idioma — pazemot, nonicināt (kādu).
- Iemīta taka idioma — gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- Iemīts ceļš idioma — 1. Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.2. Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.