ienaidnieks
ienaidnieks lietvārds; vīriešu dzimte
ienaidniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
PiemēriĀtri iegūt ienaidniekus.
- Ātri iegūt ienaidniekus.
- Vai jums ir kādi ienaidnieki?
1.1.Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
PiemēriSmēķēšanas ienaidnieks.
- Smēķēšanas ienaidnieks.
1.2.Tas, kas kaitē (kādiem dzīvniekiem), iznīcina (tos).
PiemēriZaķim ir daudz dabisko ienaidnieku.
- Zaķim ir daudz dabisko ienaidnieku.
- Zebiekste ir peļveidīgo grauzēju ienaidnieks.
1.3.Tas, kas negatīvi, postoši iedarbojas (uz ko).
PiemēriAlkoholisms ir veselības ienaidnieks.
- Alkoholisms ir veselības ienaidnieks.
2.formā: vīriešu dzimte Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
PiemēriValstij uzbrucis ienaidnieks.
- Valstij uzbrucis ienaidnieks.
- Izlūkot ienaidnieka pozīcijas.
- Ienaidnieks atklāj uguni.
Stabili vārdu savienojumiNāvīgs ienaidnieks.
- Nāvīgs ienaidnieks — ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.