ienākt
ienākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu intransitīvs, darbības vārds
1.Nākot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIenākt pa durvīm, vārtiem.
1.1.Iebraukt (kur iekšā).
PiemēriOstā var ienākt lieltonnāžas kuģi.
2.Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
PiemēriIenākt pilsētā no laukiem.
2.1.Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
PiemēriIenāca okupācijas karaspēks.
2.2.Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriLāči mūsu mežos laikam ienākuši no Igaunijas.
3.formā: trešā persona Tikt iesniegtam, saņemtam, ieņemtam.
PiemēriIenākuši vairāki pieteikumi.
4.formā: trešā persona Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
PiemēriAtvērt logu, lai ienāk svaigs gaiss.
4.2.pārnestā nozīmē Rasties (kādos apstākļos) – par psihisku stāvokli.
PiemēriAr tēva nāvi ģimenē ienāca skumjas.
5.Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
PiemēriTeātris viņa dzīvē ienāca vēl darbojoties pašdarbībā.
5.1.Sākt darboties (piem., mākslā).
PiemēriAktieris ienāk teātrī tūlīt pēc kara.
Stabili vārdu savienojumiIenākt prātā.