ienest
ienest -nesu [-nȩsu], -nes, -nes [-nȩs], pag. -nesu transitīvs, darbības vārds
1.Nesot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIenest cementa maisus noliktavā.
2.Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
PiemēriVējš ienes pagalmā papeļu pūkas.
3.Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
PiemēriBērna piedzimšana ienesusi mājās prieku.
4.formā: trešā persona Dot (ienākumus, peļņu).
PiemēriNauda, ko ienes siltumnīcā izaudzētais.