ienest
ienest -nesu [-nȩsu], -nes, -nes [-nȩs], pag. -nesu darbības vārds; transitīvs
1.Nesot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIenest cementa maisus noliktavā.
- Ienest cementa maisus noliktavā.
- Ienest klēpi malkas.
- Ar nestuvēm ienest ievainoto.
- Saimniece ienes tēju un cepumus.
- Ienest redakcijā manuskriptu.
- pārnestā nozīmē Ienest istabā aukstumu.
2.Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
PiemēriVējš ienes pagalmā papeļu pūkas.
- Vējš ienes pagalmā papeļu pūkas.
- Straume ienes makšķeres pludiņu atvara līkumā.
3.Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
PiemēriBērna piedzimšana ienesusi mājās prieku.
- Bērna piedzimšana ienesusi mājās prieku.
- Sacensībās korektīvas ienesa lietus.
4.formā: trešā persona Dot (ienākumus, peļņu).
PiemēriNauda, ko ienes siltumnīcā izaudzētais.
- Nauda, ko ienes siltumnīcā izaudzētais.
- Piena pārdošana daudz nekā neienes.