slēptuve
slēptuve [slȩ̀ptuve] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
Vieta, telpa, kur slepeni (ko) glabā vai kur slēpjas.
PiemēriNaudas slēptuve.
- Naudas slēptuve.
- Nozagto mantu slēptuve.
- Zēni uzbūvējuši sev slēptuvi.