spraigs
spraigs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
spraiga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
spraigi apstākļa vārds
spraigums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas noris aktīvi, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
PiemēriSpraigs darbs.
- Spraigs darbs.
- Spraigas sacensības.
- Spraigs dzīvesveids.
- Spraigi domāt.
- Kaspara valoda ir spraiga un priecīga. Visu nokārtos, viss būs labi.
1.1.Tāds, kura saturs izraisa neatslābstošu interesi.
PiemēriSpraiga sižeta filma.
- Spraiga sižeta filma.
2.Stingrs, elastīgs.
PiemēriSpraiga āda.
- Spraiga āda.