staipīties
staipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → staipīt1.
PiemēriTamborētā jaka staipās.
- Tamborētā jaka staipās.
1.1.Būt staipīgam (1).
PiemēriMedus staipās no karotes krūzītē.
- Medus staipās no karotes krūzītē.
2.Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
PiemēriCeļmalā staipījās nomesti elektrības vadi.
- Ceļmalā staipījās nomesti elektrības vadi.
- Apiņi staipās pāri sētai.
3.Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriIlgi staipīties no rīta pa gultu.
- Ilgi staipīties no rīta pa gultu.
- Suns lien ārā no būdas staipīdamies.
3.1.Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
PiemēriSliekas staipās pa uzartu tīrumu.
- Sliekas staipās pa uzartu tīrumu.
4.sarunvaloda Ļoti pūlēties (ko nesot, ceļot u. tml.).
PiemēriStaipīties nesot un liekot automašīnā smagās ceļasomas.
- Staipīties nesot un liekot automašīnā smagās ceļasomas.