kurlmēms
kurlmēms [kùrlmȩ̀ms] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
kurlmēma -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
kurlmēmums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
PiemēriKurlmēms bērns.
1.1. Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
PiemēriKurlmēmo sazināšanās ar žestu valodu.