sadzeltēt
sadzeltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
PiemēriDārzā lociņi galīgi sadzeltējuši.
- Dārzā lociņi galīgi sadzeltējuši.
- Gurķu stādi dobē sadzeltējuši.
- Koku lapas šur tur bija sadzeltējušas.
2.formā: trešā persona Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
PiemēriBaltais krekls sadzeltējis.
- Baltais krekls sadzeltējis.
- Sadzeltējuši avīžu izgriezumi.
- No smēķēšanas sadzeltējuši zobi.
3.Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena nokrāsa.
PiemēriSadzeltējusi seja.
- Sadzeltējusi seja.
- Sadzeltējusi miesa.
- Sadzeltējusi vecenīte.