gaitenis
gaitenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
PiemēriGarš gaitenis.
- Garš gaitenis.
- Skolas gaitenis.
- Vilciena vagona gaitenis.
- Kuģa gaitenis ar kajītēm.
- Gaitenis starp slimnīcas korpusiem.
- Iziet cauri gaitenim.
- pārnestā nozīmē Varas gaiteņi.
1.1.Telpa (dzīvoklī), cauri kurai iespējams nokļūt citās telpās, istabās.
PiemēriTumšs, neapgaismots gaitenis.
- Tumšs, neapgaismots gaitenis.
- No gaiteņa durvis ved uz istabām.