klunkšķēt
klunkšķēt 3. pers. klunkšķ, pag. klunkšķēja darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKannā klunkšķēja piens.
- Kannā klunkšķēja piens.
- Mucā klunkšķ alus.
- No apgāztā trauka klunkšķēdams izlija ūdens.
1.1.Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
PiemēriSomā klunkšķ pustukša pudele.
- Somā klunkšķ pustukša pudele.