klepus
klepus [klȩpus] lietvārds; vīriešu dzimte
Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
PiemēriSauss, mokošs klepus.
- Sauss, mokošs klepus.
- Klepus lēkme.
Stabili vārdu savienojumiDziļš klepus. Garais klepus. Klepus atlec.
- Dziļš klepus — klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
- Garais klepus — bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
- Klepus atlec — sarunvaloda klepojot izdalās krēpas.
- Mīksts klepus — klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
- Rejošs klepus — dobjš, dziļš, arī biežs klepus.