klēpis
klēpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
PiemēriŅemt, turēt somu klēpī.
- Ņemt, turēt somu klēpī.
- Iecelt bērnu klēpī.
- Salikt rokas klēpī.
Stabili vārdu savienojumiKlēpja sunītis.
- Klēpja sunītis — 1. Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.2. Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
PiemēriPaņemt, nest bērnu klēpī.
- Paņemt, nest bērnu klēpī.
1.2.Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
PiemēriNest savā klēpī bērnu.
- Nest savā klēpī bērnu.
Stabili vārdu savienojumiZemes klēpī.
- Zemes klēpī pārnestā nozīmē — zemē, zemes dzīlēs.
2.Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
PiemēriSiena klēpis.
- Siena klēpis.
- Ziedu klēpis.
- Ienest klēpi malkas.
- Celt smagus labības klēpjus.
Stabili vārdu savienojumiAtdot zemes klēpim. Iekrist klēpī. Kā mātes klēpī. Rokas klēpī salicis. Rokas klēpī turēt.
- Atdot zemes klēpim idioma — apglabāt.
- Iekrist klēpī idioma — tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- Kā mātes klēpī idioma — saldā miegā, netraucēti (gulēt).
- Rokas klēpī salicis idioma — saka, ja kāds dzīvo bezdarbībā, nekā nedarot.
- Rokas klēpī turēt idioma — būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
- Salikt rokas klēpī idioma — atrasties bezdarbībā.