Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kleķēt
kleķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
PiemēriKleķēt kamīnus.