Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kleķēt
-ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
PiemēriKleķēt kamīnus.