Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
klejotājs
klejotājs [klejuôtãjs] vīriešu dzimte, lietvārds
klejotāja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Darīt → klejot; tas, kas klejo.
Stabili vārdu savienojumiKlejotāji putni.
2.formā: daudzskaitlis Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
PiemēriKlejotāju ciltis, tautas.