klejotājs
klejotājs [klejuôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
klejotāja [klejuôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darīt → klejot; tas, kas klejo.
Stabili vārdu savienojumiKlejotāji putni.
- Klejotāji putni — putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
2.formā: daudzskaitlis Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
PiemēriKlejotāju ciltis, tautas.
- Klejotāju ciltis, tautas.
- Klejotāju apmetne.