klejonis
klejonis [klejuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Klejotājs.
PiemēriNāk grāmatas no Tilzītes – dubļos nobristām kājām, klejoņu žīdu kulēs, blakus lakatiem, diegu spolītēm, siļķēm – uz Inflantu zemi, uz mājām.
- Nāk grāmatas no Tilzītes – dubļos nobristām kājām, klejoņu žīdu kulēs, blakus lakatiem, diegu spolītēm, siļķēm – uz Inflantu zemi, uz mājām.