klejot
klejot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
PiemēriKlejot pa mežu.
- Klejot pa mežu.
- Klejot pa nomaļām ielām.
1.1.Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
PiemēriKlejot no vienas vietas uz otru.
- Klejot no vienas vietas uz otru.
- Šajos mežos mēdz klejot lāči.
- Ielās klejo kaķi.
2.formā: trešā persona Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
PiemēriNenostiprinātās kāpas klejo.
- Nenostiprinātās kāpas klejo.
- Debesīs klejo mākoņi.
3.formā: trešā persona Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
PiemēriDomas klejo apkārt.
- Domas klejo apkārt.
- Skatiens klejoja no tēva uz māti.