Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klejot
klejot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
PiemēriKlejot pa mežu.
  • Klejot pa mežu.
  • Klejot pa nomaļām ielām.
1.1.Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
PiemēriKlejot no vienas vietas uz otru.
  • Klejot no vienas vietas uz otru.
  • Šajos mežos mēdz klejot lāči.
  • Ielās klejo kaķi.
2.formā: trešā persona Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
PiemēriNenostiprinātās kāpas klejo.
  • Nenostiprinātās kāpas klejo.
  • Debesīs klejo mākoņi.
3.formā: trešā persona Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
PiemēriDomas klejo apkārt.
  • Domas klejo apkārt.
  • Skatiens klejoja no tēva uz māti.