klejot
klejot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
PiemēriKlejot pa mežu.
1.1.Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
PiemēriKlejot no vienas vietas uz otru.
2.formā: trešā persona Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
PiemēriNenostiprinātās kāpas klejo.
3.formā: trešā persona Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
PiemēriDomas klejo apkārt.