lietpratīgs
lietpratīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
lietpratīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
lietpratīgi apstākļa vārds
lietpratība lietvārds; sieviešu dzimte
lietpratīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
PiemēriLietpratīgs mežkopis.
- Lietpratīgs mežkopis.
- Lietpratīgs un laipns pārdevējs.
- Lietpratīgs amatnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLietpratīgs padoms, ieteikums.
- Lietpratīgs padoms, ieteikums.
- Lietpratīgs vērtējums.