izvākt
izvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu darbības vārds; transitīvs
1.Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
PiemēriIzvākt visas mēbeles no istabas.
- Izvākt visas mēbeles no istabas.
- Izvākt kokus no meža.
- Transportieris izvāc mēslus no kūts.
1.1.Izdabūt ārā (no kurienes).
PiemēriIzvākt no pastkastes tur sastūķētās avīzes.
- Izvākt no pastkastes tur sastūķētās avīzes.
1.2.Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
PiemēriDzīvoklis izvākts tukšs.
- Dzīvoklis izvākts tukšs.