izvairīgs
izvairīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
izvairīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
izvairīgi apstākļa vārds
izvairība lietvārds; sieviešu dzimte
izvairīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriJetiņa bija steidzīga un izvairīga, un acis viņa slēpa zem tumšām skropstām.
- Jetiņa bija steidzīga un izvairīga, un acis viņa slēpa zem tumšām skropstām.
- Izvairīga atbilde.
1.1.Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
PiemēriIzvairīgs skatiens.
- Izvairīgs skatiens.
- Izvairīgi raudzīties zemē.