izvairīties
izvairīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
PiemēriIzvairīties no sitieniem.
- Izvairīties no sitieniem.
- Izvairīties sadursmes.
1.1.Vairoties panākt, ka nesastopoties (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
PiemēriIzvairīties no sastapšanās ar paziņām.
- Izvairīties no sastapšanās ar paziņām.
- Izvairīties no sekotāja.
1.2.Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
PiemēriIzvairīties no brūno acu ciešā skata.
- Izvairīties no brūno acu ciešā skata.
2.Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
PiemēriIzvairīties no kļūdām.
- Izvairīties no kļūdām.
- Izvairīties no negadījumiem.
2.1.Izsargāties (no slimības, saslimšanas).
PiemēriIzvairīties no saslimšanas ar infarktu.
- Izvairīties no saslimšanas ar infarktu.
- Izvairīties no gripas un citām slimībām, nostiprinot imūnsistēmu.
3.Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
PiemēriIzvairīties no darba.
- Izvairīties no darba.
- Izvairīties no pienākumiem.
- Izvairīties no skaidras atbildes.
- Izvairīties no tiesas.
- Izvairīties no nodokļu maksāšanas.