oforts
oforts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
PiemēriOfortu spiede.
- Ofortu spiede.
- Oforta novilkuma izgatavošana.
1.1.Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
PiemēriKrāsains oforts.
- Krāsains oforts.
- Viņas diplomdarbs ir ofortu cikls.
- Latviešu oforta vecmeistari.
Cilme:No franču eau-forte ‘slāpekļskābe’.