oficiāls
oficiāls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
oficiāla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
oficiāli apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
PiemēriOficiāls lēmums.
- Oficiāls lēmums.
- Oficiāls dokuments.
- Oficiāls paziņojums.
- Oficiālās brīvdienas, svētku dienas.
Stabili vārdu savienojumiOficiālā valoda.
- Oficiālā valoda — valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
1.1.Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
PiemēriOficiālā prese.
- Oficiālā prese.
- Sniegt oficiālu informāciju.
- Oficiālā valdības nostāja.
- Oficiālā notikuma versija.
1.2.Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
PiemēriOficiālā zinātne, medicīna.
- Oficiālā zinātne, medicīna.
2.Saistīts ar ieņemamo amatu, dienesta stāvokli.
PiemēriOficiāla amatpersona.
- Oficiāla amatpersona.
- Oficiāla delegācija.
- Doties oficiālā vizītē.
2.1.Tāds, kam ir dokumentāls tiesību apstiprinājums (kā veikšanai).
PiemēriFirmas oficiālais pārstāvis.
- Firmas oficiālais pārstāvis.
- Produkcijas oficiālais izplatītājs.
3.Likumīgs, legāls, juridiski apstiprināts.
PiemēriOficiāls darbs ārzemēs.
- Oficiāls darbs ārzemēs.
- Oficiāla tirdzniecības vieta.
- Oficiāli stāties prezidenta amatā.
- Pāris nebija oficiāli precējies.
4.Tāds (piem., dokuments), kurā tiek ievērota noteikta forma; formāls.
PiemēriOficiāls iesniegums.
- Oficiāls iesniegums.
- Oficiāls ielūgums.
- Oficiāls pieprasījums, apstiprinājums.
- Saņemt oficiālu vēstuli.
4.1.Tāds (piem., pasākums, norise), kas ir saistīts ar noteiktu formalitāšu ievērošanu.
PiemēriOficiāls pasākums.
- Oficiāls pasākums.
- Oficiāla ceremonija.
- Rīkot oficiālu pieņemšanu.
5.Lietišķs; vēsi pieklājīgs, atturīgs.
PiemēriOficiāls apģērbs.
- Oficiāls apģērbs.
- Runāt oficiālā tonī.
- Balss skan oficiāli.
Stabili vārdu savienojumiOficiālais stils.
- Oficiālais stils — emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
Cilme:No latīņu officialis (officium ‘dienests, amats’).