lietišķs
lietišķs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
lietišķa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
lietišķi apstākļa vārds
lietišķums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam rīcība, arī runa ir mērķtiecīga, praktiski lietderīga.
PiemēriLietišķs iestādes darbinieks.
- Lietišķs iestādes darbinieks.
- Lietišķs un nosvērts cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLietišķs padoms.
- Lietišķs padoms.
- Lietišķa runa.
- Lietišķi paskaidrot.
2.Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu; tāds, kas ir saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
Stabili vārdu savienojumiLietišķā grafika. Lietišķā māksla.
- Lietišķā grafika — grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
- Lietišķā māksla — mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- Lietišķie sporta veidi — piem., jāšanas sports, modernā pieccīņa, burāšana.