tramīgs
tramīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tramīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tramīgi apstākļa vārds
tramīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
PiemēriTramīgs zirgs.
- Tramīgs zirgs.
- Ieraugot svešinieku, kaķis kļūst tramīgs un šņāc.
- Tramīgie putni strauji uzspurdz gaisā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSuns tramīgi vēro nepazīstamo baltajā apģērbā.
- Suns tramīgi vēro nepazīstamo baltajā apģērbā.
1.2.Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
PiemēriKo tu tāds tramīgs, rausties no katra troksnīša?
- Ko tu tāds tramīgs, rausties no katra troksnīša?
1.3.Tāds, kurā izpaužas nedrošība, bailes, arī nemiers.
PiemēriTramīgs skatiens.
- Tramīgs skatiens.
- Tramīgi atskatos, vai man kāds neseko.
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu).
PiemēriNakts bija mokoša un tramīga.
- Nakts bija mokoša un tramīga.