tramīgs
tramīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tramīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tramīgi apstākļa vārds
tramīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
PiemēriTramīgs zirgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSuns tramīgi vēro nepazīstamo baltajā apģērbā.
1.2.Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
PiemēriKo tu tāds tramīgs, rausties no katra troksnīša?
1.3.Tāds, kurā izpaužas nedrošība, bailes, arī nemiers.
PiemēriTramīgs skatiens.
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu).
PiemēriNakts bija mokoša un tramīga.