tramdīt
tramdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
PiemēriDirektors tramda darbiniekus no rīta līdz vakaram, vienmēr kaut kas nav padarīts, vienmēr varēja izdarīt labāk.
1.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
PiemēriMājās man ir labi, miers un klusums, neviens netramda.
1.2.Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
PiemēriPuikas pagalmā tramda kaķus.
1.3.pārnestā nozīmē Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
PiemēriMani tramda dīvains nemiers.