Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tralēt
tralēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
tralējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zvejot ar trali.
PiemēriTralēt mencas.
1.1.Meklēt un iznīcināt mīnas ar trali.
PiemēriTralēt un likvidēt mīnas.
Cilme:No angļu trawl.