Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tralēt
tralēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
tralējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Zvejot ar trali.
PiemēriTralēt mencas.
1.1.Meklēt un iznīcināt mīnas ar trali.
PiemēriTralēt un likvidēt mīnas.
Cilme:No angļu trawl.