Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trakums
trakums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
PiemēriAcīs zvēro naida trakums.
2.Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
PiemēriJaunības trakums.
3.Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
PiemēriKur nu tādu trakumu, sakarsušam skriet ārā salā!
4.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → traks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSabiedrību pārņēmis publiskas dejošanas trakums.