trakulīgs
trakulīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
trakulīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
trakulīgi apstākļa vārds
trakulība lietvārds; sieviešu dzimte
trakulīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
PiemēriTrakulīgs motobraucējs.
- Trakulīgs motobraucējs.
- Cik mierīga un nosvērta ir Kristīne, tik trakulīgs Edgars.
- Zēns ir nevaldāms un trakulīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTrakulīga deja.
- Trakulīga deja.
- Trakulīga ballīte.
- Viņā kūsāja trakulīga enerģija.
- Uzvesties trakulīgi.
1.2.Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTrakulīgs zirgs.
- Trakulīgs zirgs.