aizslēptuve
aizslēptuve [àizslȩ̀ptuve] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj; paslēptuve.
PiemēriKaujinieki bija novietojušies uzkalniņu aizslēptuvēs.
- Kaujinieki bija novietojušies uzkalniņu aizslēptuvēs.