gluds
gluds -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
gluda -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
gludi apstākļa vārds
gludums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav izciļņu, iedobumu, kroku, skabargu u. tml.; līdzens.
PiemēriGluds ceļš, asfalts.
- Gluds ceļš, asfalts.
- Gluds koka stumbrs.
- Gludi noēvelēti dēļi.
Stabili vārdu savienojumiGludā lakrica. Gludie muskuļaudi.
- Gludā lakrica — lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
- Gludie muskuļaudi — audi, kas veido gludos muskuļus.
- Gludie muskuļi — iekšējo orgānu muskuļi.
1.1.Tāds, kurā nav viļņu; līdzens.
PiemēriGluds upes līmenis.
- Gluds upes līmenis.
- Gludais ezera spogulis.
1.2.Tāds, kam nav grumbu, bojājumu, rētu, arī tāds, kam nav apmatojuma.
PiemēriGluda seja.
- Gluda seja.
- Gluda piere.
- Gluda roku āda.
- Gludi vaigi.
- Gludi noskūts zods.
Stabili vārdu savienojumiGluda galva. Gludi mati.
- Gluda galva — rūpīgi sasukāti mati.
- Gludi mati — rūpīgi sasukāti mati.
2.Tāds, kas notiek, norit bez aizķeršanās, bez sarežģījumiem, kavējumiem.
PiemēriNe jau viss ir gājis gludi.
- Ne jau viss ir gājis gludi.
- Viss tomēr izdevās gludi.
2.1.Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
PiemēriGluda valoda.
- Gluda valoda.
- Gludi, pareizi teikumi.