līdzens
līdzens [lĩdzȩ̀ns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
līdzena [lĩdzȩna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
līdzeni [lĩdzȩni] apstākļa vārds
1.Tāds, kur nav kalnu, augstu pauguru, gravu (par vietu, reljefu).
PiemēriLīdzens tīrums.
- Līdzens tīrums.
- Līdzeni lauki.
- Teritorijas reljefs ir viļņoti līdzens.
1.1.Tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku u. tml.; gluds.
PiemēriLīdzens ceļš.
- Līdzens ceļš.
- Līdzens asfalts.
- Līdzena grīda.
1.2.Tāds, kur nav viļņu.
PiemēriLīdzens ūdens līmenis.
- Līdzens ūdens līmenis.
1.3.Tāds, kur nav grumbu (par seju, tās daļām).
PiemēriLīdzena piere, seja.
- Līdzena piere, seja.
1.4.Taisns, vienmērīgs.
PiemēriLīdzena mala.
- Līdzena mala.
- Līdzens adījums.
- Līdzeni zobi.
1.5.Vienmērīgs, līdzsvarots.
PiemēriLīdzens dziedājums.
- Līdzens dziedājums.
- Līdzena automašīnas gaita.
Stabili vārdu savienojumiLīdzens kā dēlis. Līdzens kā galds. Uz līdzenas vietas.
- Līdzens kā dēlis idioma — ļoti līdzens, gluds.
- Līdzens kā galds idioma — ļoti līdzens, gluds.
- Uz līdzenas vietas sarunvaloda — pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).