izteikt
izteikt -teicu, -teic, -teic, pag. -teicu darbības vārds; transitīvs
1.Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
PiemēriIzteikt jaunas atziņas.
- Izteikt jaunas atziņas.
- Izteikt savus uzskatus.
- Izteikt aizdomas, padomu, vēlēšanos.
- Izteikt komplimentus.
- Izteikt neuzticību valdībai.
- Izteikt nožēlu par notikušo.
1.1.Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
PiemēriIzteikt pārdzīvojumu skaņdarbā.
- Izteikt pārdzīvojumu skaņdarbā.
- Izteikt savas jūtas dzejolī.
- Izteikt sevi komēdijas žanrā.
1.2.Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
PiemēriIzteikt noraidījumu ar galvas, rokas mājienu.
- Izteikt noraidījumu ar galvas, rokas mājienu.
- Skatiens izteic pārmetumu.
- Acīs izteikts prieks.
2.Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
PiemēriIzteikt pavēlē pateicību.
- Izteikt pavēlē pateicību.
- Izteikt brīdinājumu, rājienu.
4.Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
PiemēriIzteikt masu gramos.
- Izteikt masu gramos.
- Izteikt attālumu kilometros.
- Izteikt preces vērtību naudā.
5.formā: trešā persona Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
5.1.Izpaust (kādu saturu).
PiemēriRakstā izteiktā doma.
- Rakstā izteiktā doma.
- Izteikt savas jūtas dzejolī.