iztecināt1
iztecināt -u, -i, -a, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIztecināt medu no burkas, alu no mucas.
- Iztecināt medu no burkas, alu no mucas.
- Iztecināt sulu caur marli.
Stabili vārdu savienojumiIztecināt taukos.
- Iztecināt taukos — karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
1.1.Tecinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
PiemēriIztecināt piena, sulas paku.
- Iztecināt piena, sulas paku.
- Iztecināt alu.
- Iztecināt darvu.
2.Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
PiemēriIztecināt taukus.
- Iztecināt taukus.
- Iztecināt alu, kandžu.
Stabili vārdu savienojumiIztecināt taukus.
- Iztecināt taukus — karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
3.novecojis Vērpjot izveidot pavedienu.
PiemēriIztecināt dziju.
- Iztecināt dziju.