izteikt
izteikt -teicu, -teic, -teic, pag. -teicu transitīvs, darbības vārds
1.Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
PiemēriIzteikt jaunas atziņas.
1.1.Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
PiemēriIzteikt pārdzīvojumu skaņdarbā.
1.2.Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
PiemēriIzteikt noraidījumu ar galvas, rokas mājienu.
2.Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
PiemēriIzteikt pavēlē pateicību.
5.formā: trešā persona Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
5.1.Izpaust (kādu saturu).
PiemēriRakstā izteiktā doma.