Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
džiudžitss
džiudžitss vīriešu dzimte, lietvārds
Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
PiemēriNodarboties ar džiudžitsu.
Cilme:No japāņu jūjutsu ‘elastīgā māksla’.