džinkstēt
džinkstēt parasti 3. pers. džinkst, pag. džinkstēja darbības vārds; intransitīvs
džinkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
džinkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriMotorzāģis spalgi džinkstēja.
1.1.Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
PiemēriVisapkārt džinkst odi.
Stabili vārdu savienojumiAusis džinkst. Ausīs džinkst.