uzvārīties
uzvārīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriŪdens uzvārās un pāriet pāri.
- Ūdens uzvārās un pāriet pāri.
- Piens ir uzvārījies.
- Ķīselis ir uzvārījies.
1.1.pārnestā nozīmē Spēcīgi izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
PiemēriAlvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
- Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
- Ar katru mirkli viņš jutās ērtāk un vaļīgāk. Pēdīgi dūša uzvārījās jau itin liela.
1.2.Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
PiemēriKatliņš uz ugunskura uzvārās.
- Katliņš uz ugunskura uzvārās.
- Tējkanna uzvārījusies un svilpj.
- Sastrēgumā uzvārījās automobiļa radiators.
2.sarunvaloda, neliterārs Nopelnīt; gūt lielu peļņu, kļūt bagātam.
PiemēriUzvārīties uz klientu rēķina.
- Uzvārīties uz klientu rēķina.
- Valūtas mainītāji labi uzvārījās.
- Viņš uzvārījās ar nekustamajiem īpašumiem.