ēna
ēna [ȩ̃na] sieviešu dzimte, lietvārds
1.No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
PiemēriKustīgas ēnas.
Stabili vārdu savienojumiĒnu teātris. Pāri sejai pārlaižas ēna.
1.1.Vieta, kur tiešā veidā nespīd saules stari.
PiemēriĒnā zieds aizveras.
1.2.Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
PiemēriLabi padevušās ēnas.
2.Tumšs laukums, plankums.
PiemēriTumšas ēnas zem acīm.
2.1.Emocionālā stāvokļa, kā negatīva izpausme (sejā u. tml.).
PiemēriŠaubu, aizdomu ēna.
Stabili vārdu savienojumiPār seju pārlaižas ēna.
2.2.pārnestā nozīmē Palieka (no tā, kas kādreiz bijis).
PiemēriAtmiņu ēnas.
3.formā: daudzskaitlis Kosmētiskā krāsa plakstiņiem.
PiemēriAcu ēnas.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt ēnā. Baidīties pašam no savas ēnas. Būt ēnā. Ēna krīt uz kādu. Ēnas puses. Ēnu diena.