Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ievilkties
ievilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos darbības vārds; atgriezenisks
1.sarunvaloda Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriKnapi ievilkties istabā.
  • Knapi ievilkties istabā.
  • Suns ievelkas pagalmā.
  • Sagriezusies uz sāniem, mašīna ievilkās mājas pagalmā.
2.Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
PiemēriVairoties no lietus, ievilkties dziļāk durvju nišā.
  • Vairoties no lietus, ievilkties dziļāk durvju nišā.
Stabili vārdu savienojumiIevilkties sevī.
3.formā: trešā persona Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
PiemēriMarināde pēc pāris minūtēm būs ievilkusies.
  • Marināde pēc pāris minūtēm būs ievilkusies.
  • Siļķu tīteņiem vēl jāievelkas.
  • Atstāt tēju, lai ievelkas.
4.formā: trešā persona Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
PiemēriGrīdā ievilkusies melna švīka.
  • Grīdā ievilkusies melna švīka.
  • Sejā ievilkušās grumbas.
5.formā: trešā persona Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
PiemēriSpēles tiešraide televīzijā ievelkas.
  • Spēles tiešraide televīzijā ievelkas.
  • Remonts ievilcies.
  • Tiesas process ievilcies.
Stabili vārdu savienojumiIevilkties garumā.
6.sarunvaloda Iekravāties (kur uz dzīvi).
PiemēriMājā ievelkas jauns īrnieks.
  • Mājā ievelkas jauns īrnieks.
Stabili vārdu savienojumiIevilkties savā čaulā.
  • Ievilkties savā čaulā idioma norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.