ievilkties
ievilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos atgriezenisks, darbības vārds
1.sarunvaloda Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriKnapi ievilkties istabā.
2.Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
PiemēriVairoties no lietus, ievilkties dziļāk durvju nišā.
Stabili vārdu savienojumiIevilkties sevī.
3.formā: trešā persona Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
PiemēriMarināde pēc pāris minūtēm būs ievilkusies.
4.formā: trešā persona Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
PiemēriGrīdā ievilkusies melna švīka.
5.formā: trešā persona Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
PiemēriSpēles tiešraide televīzijā ievelkas.
Stabili vārdu savienojumiIevilkties garumā.
6.sarunvaloda Iekravāties (kur uz dzīvi).
PiemēriMājā ievelkas jauns īrnieks.
Stabili vārdu savienojumiIevilkties savā čaulā.