izurbt
izurbt -urbju, -urb, -urbj, pag. -urbu darbības vārds; transitīvs
1.Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
PiemēriIzurbt caurumus.
1.1.Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
PiemēriŠķembas izurbj koku.
1.2.Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzurbt iežus.