sēne
sēne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
PiemēriPelējuma sēne.
- Pelējuma sēne.
- Rauga sēne.
- Parazītiskās sēnes.
- Patogēnā sēne.
Stabili vārdu savienojumiPatogēnās sēnes.
- Patogēnās sēnes — vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
2.Šāds organisms (sporaugs) ar gaļīgu augļķermeni.
PiemēriĒdama sēne.
- Ēdama sēne.
- Indīga sēne.
- Sēnes cepurīte.
- Sēnes kātiņš.
- Lasīt sēnes.
Stabili vārdu savienojumiSuņu sēne.
- Suņu sēne — mazvērtīga vai neēdama sēne.
2.1.Šāds organisms, kas lietojams uzturā.
PiemēriMarinētas sēnes.
- Marinētas sēnes.
- Sēņu mērce.
- Sēņu zupa.
- Cept sēnes.
Stabili vārdu savienojumiAug kā sēnes pēc lietus.
- Aug kā sēnes pēc lietus idioma — saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
Cilme:No līvu sēń vai igauņu seen.