plenārs
plenārs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
plenāra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
PiemēriKonferences plenārā sanāksme.
Cilme:No viduslaiku latīņu plenarius ‘pilns’.