nedzīvs
nedzīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nedzīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nedzīvi apstākļa vārds
nedzīvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav dzīvības pazīmju; miris.
PiemēriZemē guļ nedzīvs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
PiemēriNedzīvs zobs.
2.Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku, augu un sēņu valsts; neorganisks.
PiemēriNedzīvas lietas.
Stabili vārdu savienojumiNedzīvā daba.
2.1.Tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz; tāds, kurā nenotiek augu attīstība.
PiemēriNedzīvs, kails tuksnesis.
3.Tāds, kam nav dzīvīguma, možuma; tāds, kas ir bez spilgtuma, izteiksmības.
PiemēriNedzīvs smaids.
Stabili vārdu savienojumiNedzīvais inventārs. Nedzīvais kapitāls.